SLIMĪBAS ATTĪSTĪBAS STADIJAS UN IZNĀKUMS

Tipisku slimības attīstību iedala četrās pamatstadijās jeb perio­dos: slimības sākuma, prodromālajā, kulminācijas un noslēguma stadijā (6. att.).

Sākuma stadija ir periods no etioloģiskā faktora darbības sāku­ma līdz pirmajām slimības pazīmēm. Sīs stadijas ilgums var būt ļoti dažāds — tas ir atkarīgs no slimības etioloģijas un patoģenē­zes, kā arī no slimnieka organisma īpatnībām. Piemēram, traumas gadījumā slimības sākuma stadijas ilgums praktiski līdzinās nullei, īsa tā ir akūtas saindēšanās gadījumā, turpretim dažu pārmantoto, vielmaiņas, infekciju slimību un audzēju gadījumos šī stadija var būt ilgstoša.

Dažādu toksisku vielu darbības gadījumā slimības sākuma sta­diju sauc par latento (lat. latens — apslēpts), infekciju slimību gadījumā — par inkubācijas periodu (lat. incubare — perēt), bet ļaundabīgo audzēju gadījumā — par pirmsvēža slimību.

Slimības sākuma stadijā parasti nav ne subjektīvu, ne arī objek­tīvu simptomu. Organisma aizsargsistēmas cīnās pret kaitīgā fakto­ra ietekmi. Ja organisma funkciju izmaiņas netraucē dzīvības nori­ses, organisms šķiet vesels, un pacients pie ārsta negriežas. Organisma aizsargreakcijas spēj arī pilnīgi pārtraukt kaitīgo faktoru darbību, rezultātā slimības simptomi neattīstās. Turpretim, ja or­ganisma aizsargspējas izrādās nepietiekamas, sāk izpausties slimī­bas pirmās pazīmes un iestājas nākošā — prodromālā stadija.
Prodrotnālā stadija (gr. prodromos — vēstnesis) sākas ar pir­majām slimības pazīmēm, kas parasti ir nespecifiskas, un turpinās līdz izteiktai slimības ainai. Dažkārt šīs stadijas izpausme ir spilgta (dizentērija, krupozā pneimonija), tomēr biežāk novēro daudz subjektīvo, bet maz objektīvo simptomu.
Arī prodromālās stadijas ilgums ir dažāds. Organisma aizsarg­reakcijas vēl darbojas. Ja tās ir pārākas par etioloģiskā faktora kai­tīgo darbību, iestājas izveseļošanās.
Kulminācijas stadijai raksturīga izteikta, tipiska slimības aina. Stadijas attīstība ir atkarīga no etioloģiskā faktora īpašībām, ap­kārtējās vides apstākļiem un organisma reaktivitātes. Tieši kulmi­nācijas stadijas laikā ārsts sastopas ar daudzveidīgām nozoloģis kām formām, kuras pētī klīniskās disciplīnas.
Noslēguma stadija (iznākums) var izpausties dažādi (7. att.). Jebkura slimība var beigties ar izveseļošanos, slimības atjaunoša­nos (recidīvu), slimības pāreju hroniskā formā vai patoloģiskā stā­voklī, vai ar nāvi.