Deģenerācijas pazīmes var rasties gan leikocīta kodolā, gan
citoplazmā, gan visā šūnā. Deģenerācijas rezultātā var rasties kariorekse
(caryorrhexis) — leikocīta kodola sabrukums, kariolīze (caryolysis) — kodola
fragmentācija, hromatolīze (chromatolysis) — hromatīna (kodola sastāvdaļa)
izšķīšana, var notikt kodola hipersegmentācija. Neitrofilo leikocītu
deģenerācijas pazīme ir arī to citoplazmas toksiskā graudainība — infekcijas
vai toksiskā aģenta ietekmē koagulējas olbaltumvielas un neitrofilo leikocītu
citoplazmā parādās samērā lieli graudi, kas intensīvi nokrāsojas. Sūnas
taukainās deģenerācijas pazīme ir citoplazmas vakuolizācija. Fiksējot preparātu
spirtā, tauki izšķīst un citoplazmā rodas tukši, nenokrāsoti apvidi.
Citoplazmas vakuolizāciju konstatē smaga septiska stāvokļa, abscesa, staru
slimības gadījumā. Deģenerācijas rezultātā var veidoties leikocītu anizocitoze
(anisocytosis) un piknoze (pycnosis) — kodols kļūst blīvs, mazs un pārvēršas
par bezstruktūras masu, hromatīns intensīvi krāsojas. Mēdz arī palielināties
leikocītu citoplazmas tilpums.
Deģeneratīvās pārmaiņas visbiežāk konstatē neitrofilajos
leikocītos un monocītos. Šo pārmaiņu pamatā ir metabolisma traucējumi šūnās.
Dažādi etioloģiskie faktori (pārmantota enzimopātija, leikoze, baktērijas,
virusi, antivielas) no sākuma izraisa šūnu metabolisma traucējumus, kuru
rezultātā veidojas leikocīti ar anomālu struktūru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru