Ievērojami pieaugot skaņu svārstību intensitātei, cilvēka organismā rodas virkne vispārēju reakciju — pat krampji, paralīzes un samaņas zudums.
Vēl lielāka patogēna ietekme piemīt troksnim, t. i., tādu daudzu toņu kompleksam, kuru skaļums, frekvence, forma, intensitāte un darbības ilgums mainās neregulāri. Izšķir zemas, vidējas un augstas frekvences trokšņus. Kaitīgākie ir pēdējie.
Normāli pieļaujamais trokšņa līmenis ir 40—50 dB. Ja troksnis regulāri vai pastāvīgi darbojas uz organismu, sākumā uz laiku iestājas dzirdes nogurums, vēlāk — pat kurlums. Pastāvīgi iedarbojoties, pat nelielas intensitātes troksnis izraisa ātru nogurumu, paaugstinātu uzbudināmību, atmiņas un darbaspēju pasliktināšanos. Ja cilvēks atrodas intensīvā troksnī (100 dB un vairāk), attīstās augstākās nervu darbības traucējumi. Turklāt, jo augstāka ir trokšņa frekvence, jo vairāk tam pakļauto cilvēku saslimst ar ' nervu sistēmas slimībām. Piemēram, neirozes konstatē 70% motoru izmēģinātāju. Lielas intensitātes un frekvences trokšņa apstākļos nervu sistēmas labilitātes rezultātā rodas arī sirds un asinsvadu sistēmas funkciju traucējumi, kas izpaužas nestabilā arteriālajā spiedienā. Iespējamas arī daudzveidīgas EKG pārmaiņas — sinuša bradikardija, aritmija, intervāla P—Q pagarināšanās, QRS kompleksa paplašināšanās u. c.
Ultraskaņa ir tādas elastīgas vides Svārstības, kuru frekvence pārsniedz dzirdes augšējo robežu. Mūsdienās ultraskaņu izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, tāpēc ar tās patogēno darbību ir jārēķinās. Adsorbējoties audos, ultraskaņas viļņu enerģija pārvēršas mehāniskajā, siltuma un ķīmiskajā enerģijā.
Mehāniskā enerģija rodas, mainīgajam ultraskaņas akustiskajam spiedienam izplatoties audos. Svarīga ultraskaņas darbības īpatnība ir kavitācija — īslaicīga mikrodobumiņu rašanās un slēgšanās šķidrajās vidēs. Kavitācijā rodas milzīgs spiediens, tā spēj iznīcināt molekulas un šūnu struktūras. Ultraskaņai pakļautajos audos novēro šūnu un kodolu membrānu plīsumus, protoplazmas vakuolizāciju, hromosomu fragmentāciju utt.
Ultraskaņas viļņi pastiprina molekulu svārstības un izraisa siltuma atbrīvošanos. Pateicoties šai termiskajai ietekmei, ultraskaņa veicina audu sildīšanu.
Ķīmiskā enerģija ir ultraskaņas mehāniskās, kavitācijas un termiskās ietekmes rezultāts. Kavitācijas dobumos notiek sarežģītas ķīmiskas reakcijas, rodas elektriskie lādiņi un. ultravioletais starojums. So reakciju rezultātā notiek, molekulu, arī ūdens molekulu, jonizācija, veidojas atomārais skābeklis un ūdeņradis, pārskābes un brīvie radikāļi. Tātad ultraskaņas un jonizējošās radiācijas, patogēnajā ietekmē ir kopīgas īpašības. Ultraskaņai pakļautajos audos konstatē toksiskus produktus (amonjaku, zilskābi, slāpekļskābi), koloidālo sistēmu traucējumus un olbaltumvielu koagulāciju. Ultraskaņa palielina šunu membrānu un citu bioloģisko barjersistemu caurlaidību.
Visjutīgākie pret ultraskaņu ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sirds un asinsvadu sistēma un dzirdes analizators. Cilvēki, kas ilgstoši apkalpo ultraskaņas ierīces, sūdzas par nogurumu, galvassāpēm, miega traucējumiem. Viņi novājē, pastiprināti svīst. Viņiem konstatē termoregulācijas traucējumus, roku trīci. Lielas jaudas ultraskaņa izraisa paralīzes un pat nāvi.
Nelielas intensitātes ultraskaņu diagnostiskiem un ārstnieciskiem mērķiem izmanto medicīnā. Ultraskaņas lietošana diagnostikā pamatojas uz ultraskaņas siltuma un mehānisko ietekmi. Nelielas jaudas ultraskaņa palielina šūnu membrānu caurlaidību un aktivē vielmaiņu. Slimniekam, kam ir iekaisumi, ultraskaņu izmanto mikromasāžā un audu dziļajā sildīšanā. Ultraskaņai ir arī baktericīda ietekme.
Vēl lielāka patogēna ietekme piemīt troksnim, t. i., tādu daudzu toņu kompleksam, kuru skaļums, frekvence, forma, intensitāte un darbības ilgums mainās neregulāri. Izšķir zemas, vidējas un augstas frekvences trokšņus. Kaitīgākie ir pēdējie.
Normāli pieļaujamais trokšņa līmenis ir 40—50 dB. Ja troksnis regulāri vai pastāvīgi darbojas uz organismu, sākumā uz laiku iestājas dzirdes nogurums, vēlāk — pat kurlums. Pastāvīgi iedarbojoties, pat nelielas intensitātes troksnis izraisa ātru nogurumu, paaugstinātu uzbudināmību, atmiņas un darbaspēju pasliktināšanos. Ja cilvēks atrodas intensīvā troksnī (100 dB un vairāk), attīstās augstākās nervu darbības traucējumi. Turklāt, jo augstāka ir trokšņa frekvence, jo vairāk tam pakļauto cilvēku saslimst ar ' nervu sistēmas slimībām. Piemēram, neirozes konstatē 70% motoru izmēģinātāju. Lielas intensitātes un frekvences trokšņa apstākļos nervu sistēmas labilitātes rezultātā rodas arī sirds un asinsvadu sistēmas funkciju traucējumi, kas izpaužas nestabilā arteriālajā spiedienā. Iespējamas arī daudzveidīgas EKG pārmaiņas — sinuša bradikardija, aritmija, intervāla P—Q pagarināšanās, QRS kompleksa paplašināšanās u. c.
Ultraskaņa ir tādas elastīgas vides Svārstības, kuru frekvence pārsniedz dzirdes augšējo robežu. Mūsdienās ultraskaņu izmanto daudzās tautsaimniecības nozarēs, tāpēc ar tās patogēno darbību ir jārēķinās. Adsorbējoties audos, ultraskaņas viļņu enerģija pārvēršas mehāniskajā, siltuma un ķīmiskajā enerģijā.
Mehāniskā enerģija rodas, mainīgajam ultraskaņas akustiskajam spiedienam izplatoties audos. Svarīga ultraskaņas darbības īpatnība ir kavitācija — īslaicīga mikrodobumiņu rašanās un slēgšanās šķidrajās vidēs. Kavitācijā rodas milzīgs spiediens, tā spēj iznīcināt molekulas un šūnu struktūras. Ultraskaņai pakļautajos audos novēro šūnu un kodolu membrānu plīsumus, protoplazmas vakuolizāciju, hromosomu fragmentāciju utt.
Ultraskaņas viļņi pastiprina molekulu svārstības un izraisa siltuma atbrīvošanos. Pateicoties šai termiskajai ietekmei, ultraskaņa veicina audu sildīšanu.
Ķīmiskā enerģija ir ultraskaņas mehāniskās, kavitācijas un termiskās ietekmes rezultāts. Kavitācijas dobumos notiek sarežģītas ķīmiskas reakcijas, rodas elektriskie lādiņi un. ultravioletais starojums. So reakciju rezultātā notiek, molekulu, arī ūdens molekulu, jonizācija, veidojas atomārais skābeklis un ūdeņradis, pārskābes un brīvie radikāļi. Tātad ultraskaņas un jonizējošās radiācijas, patogēnajā ietekmē ir kopīgas īpašības. Ultraskaņai pakļautajos audos konstatē toksiskus produktus (amonjaku, zilskābi, slāpekļskābi), koloidālo sistēmu traucējumus un olbaltumvielu koagulāciju. Ultraskaņa palielina šunu membrānu un citu bioloģisko barjersistemu caurlaidību.
Visjutīgākie pret ultraskaņu ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sirds un asinsvadu sistēma un dzirdes analizators. Cilvēki, kas ilgstoši apkalpo ultraskaņas ierīces, sūdzas par nogurumu, galvassāpēm, miega traucējumiem. Viņi novājē, pastiprināti svīst. Viņiem konstatē termoregulācijas traucējumus, roku trīci. Lielas jaudas ultraskaņa izraisa paralīzes un pat nāvi.
Nelielas intensitātes ultraskaņu diagnostiskiem un ārstnieciskiem mērķiem izmanto medicīnā. Ultraskaņas lietošana diagnostikā pamatojas uz ultraskaņas siltuma un mehānisko ietekmi. Nelielas jaudas ultraskaņa palielina šūnu membrānu caurlaidību un aktivē vielmaiņu. Slimniekam, kam ir iekaisumi, ultraskaņu izmanto mikromasāžā un audu dziļajā sildīšanā. Ultraskaņai ir arī baktericīda ietekme.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru